Ja es sevi nemitīgi kritizēju, vainoju sevi, tad tā ir agresija pašam pret sevi.

VĒSTURE

MEŽA SKOLAI 2013.GADĀ 85 GADI

Rīgas Sanatorijas internātpamatskola, ko tautā sauc par meža skolu, atrodas Šmerļa meža vidū. Pirmās ziņas par skolu- Meža skola dibināta 1928.gadā. To atvēra tuberkulozes apkarošanas biedrība Biķernieku sanatorijas telpās. Tās gaidīja mitrajos pagraba dzīvokļos novārgušos bērnus, lai tie varētu skolā atgūt fiziskos un garīgos spēkus pedagogu un medicīnas darbinieku vadībā. Skolā uzņēma 50 audzēkņus.

“Strādāju Rīgas Meža skolā no tās dibināšanas dienas. Mūsu skolā mācījās tādi bērni, kuriem bija kādi tuberkulozes baciļi. Skolotājus algoja pilsētas valde.
Mums bija sešas klases, mācījās apmēram 60 bērnu. Vienā ēkā bija klases, daži kabineti, bet otrā – ēdamtelpa, ārsta kabinets, procedūru telpa (kalnu saule) un kanceleja. Speciālas aktu un vingrošanas zāles mums nebija. Svētku sarīkojumi notika ēdamtelpā. Skolā mācījāmies līdz pusdienas laikam, pēcpusdienā gājām mājās. Kluso stundu gulējām hallēs. Haļļu priekšā bija nelieli kalniņi, tos paši skolēni nolīdzināja un iekārtoja sporta laukumu. Ja laiks atļāva, tad mācības notika ārā svaigā gaisā. Mūsu skolēniem katram bija tāds ķeblītis, kuru viegli varēja pārvietot. Skolēni piedalījās rokdarbu, zīmēšanas, dramatiskā pulciņā. Katros svētkos bērni mūs iepriecināja ar pašu sagatavotiem priekšnesumiem.

Skolā kā skolotāji strādājuši Latvijā pazīstami pedagogi. Dabas zinības un ģeogrāfiju mācīja skolotājs Pāvulāns, zīmēšanu – skolotājs Upīts, kas vēlāk bija profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. Skolā vēl šodien skatāmi Skolotāja Pētera Upīša tolaik gleznotie darbi. Savulaik Meža skolā par skolotāju strādājis arī komponists Marģeris Zariņš. Dažādas tabulas un diagrammas skolas telpām gatavojis vēlākais Rīgas kinostudijas režisors Leimanis.

Pēc 1936.gada bērnu skaits skolā sasniedza 100, piebūvēja aktu zāli, internāta vēl nebija. Tikai padomju varas gados skolā sāka darboties internāts. Līdz ar to daļa bērnu – tādi, kuri tālu dzīvoja, vai kuriem bija grūti mājas apstākļi, - palika skolā visu nedēļu. Vācu okupācijas laikā Meža skolas teritorijā bija ierīkots zirgu stallis, dokumenti izvazāti, tādēļ daudz vērtīgu materiālu par skolas vēsturi ir gājuši bojā.

1935.gadā par Meža skolas direktoru sāka strādāt Pētersons, viņš skolu vadīja līdz 1946.gadam. No 1947.gada līdz 1952.gadam skolas direktors bija Zemītis, no 1952.gada līdz 1953.gadam – Paulīna Kalniņa, no 1953.gada līdz 1961.gadam – Ķemme, no 1961.gada līdz 1971.gadam – Aina Kvēpa.

Sāku strādāt Rīgas sanatorijas meža skolā 1956.g. –24 gadu vecumā. Skolēniem mācīju anatomiju, mācīju arī 1. klasei lasīšanu, bet visvairāk mans darbs ir bijis saistīts ar audzināšanu. Skatoties ar šodienas acīm uz skolu, jāteic, ka salīdzinot ar pagājušā gadsimta vidu, skolā ir notikušas lielas izmaiņas.
Agrāk skolas internāts bija kopā ar klasēm vienā mājā. Uz klasi bija jāiet cauri guļamtelpai. Vakaros auklītēm bija liels darbs, jo viņai bija jāiekurina vannas istabas krāsns un jāuzsilda ūdens mazgāšanai. Bērni mazgājās apaļās metāla vannītēs. Auklīte salēja ūdeni un bērni vispirms nomazgāja muti, bet pēc tam kājas. Dušas tolaik nebija. Reizi nedēļā skolēni devās uz “Dinamo” slēpju bāzes dušām, kas atradās tepat kaimiņos. šodien varētu arī kādu dienu nenomazgāties, neviens pat to neievērotu, bet tolaik tas bija neiedomājami, jo asfalta un betona plākšņu ap skolas ēkām nebija. Visur bija nobērti melnie izdedži. Tad varat iedomāties kādas bija bērnu rokas un kājas! Toreiz skolas teritorija bija maza, tagadējos 4 ha skola ieguva ap 60. gadiem.
Agri rītos skolas kurinātājs koridoros iekurināja apaļās krāsnis. Tāpat kā senajiem latviešiem, šīs krāsnis kalpoja arī drēbju žāvēšanai. Bērni gulēja metāla gultiņās, kas bija novietotas cieši viena otrai blakus. Gultas tika pārklātas ar baltām pikē segām un spilvenam pāri tika klāts pārvalks ar cakiņām.
Tagadējo klašu vietā bija vaļējas verandas, jo ar tuberkulozi slimie bērni klusās stundas gulēja svaigā gaisā guļammaisos.
Vēlākajos gados verandas tika pārbūvētas par klasēm un tādas tās ir arī tagad. Skolēni mācījās arī sestdienās un daudzi skolas internātā palika arī svētdienās. Vasarās skolā notika vasaras nometnes. Ziemās visiem skolēniem bija slēpes un ragaviņas. Tika izmēģināti visi šmerļa kalni un pakalniņi. Skolas priekšā tika liets ledus slidotavai.
Arī šodien skolā notiek bērniem daudzi pasākumi, bet toreiz skolas darbiniekiem pašiem bija savs teātris, vokālais ansamblis. Tas deva dzīvesprieku, enerģiju grūtajā darbā.

No bijušajiem skolēniem un darbiniekiem var minēt tagad pazīstamo gleznotāju Artūru Krišfeldu, LU profesoru Puškarevu, dzejnieku Egonu Ozolu, aktieri Juri Rudzīti, advokāti Ozolu u.c. Te mācījusies arī Imanta Sudmaļa meita Aija. Skolā viesojušās mums visiem pazīstamas personības ornitologs Arvīds Grigulis, komponists arvīds Žilinskis, dzejnieks Imants Lasmanis u.c.

Skolas galvenais uzdevums – iespējami ātrāk likvidēt tuberkulozi. šim uzdevumam vajadzēja jaunu skolu, daudz plašāku, tāpēc skola pārcēlās uz Rīgas raj. Saulriešiem un tagad tā saucas Juglas sanatorijas internātskola. Bet šeit, šmerļa mežā, 1976.gada 1.septembrī tika nodibināta Rīgas sanatorijas meža skola, bērniem ar centrālās nervu sistēmas slimībām.

No 1972.gada līdz 1992.gadam skolas direktors bija Augusts Kalniņš.

No 1992.gada līdz 1999.gada decembrim skolas direktors bija Aivars Kundziņš, kurš traģiski gāja bojā.

Skolā par pedagogiem strādājuši daudz izcilu personību. Viens no tiem bija Andrejs Eglīte. Katru gadu 19.septembrī, pieminot skolotāju Andreju Eglīti, skolas ansambļa dalībnieki brauc uz Brāļu kapiem, kur piedalās Gaisa palīgspēku dienestā dienējušo un 1944.gadā bojā gājušo atceres dienas pasākumā un dzied karavīru dziesmas.

Kopš 2000.gada skolas direktore ir Anita Stukāne.

2010.gadā skola savu darbību uzsāk pilnīgi jaunā, renovētā un modernā skolas ēkā.