Nav labu vai slikti skolēnu, ir tikai manas domas par viņiem.

PROJEKTI

Projekts “ Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”

Mūsu skola ir pieteikusies dalībai Izglītības kvalitātes valsts dienests īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus.

Biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu: motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana u.c., turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu.

Līdz šim ne vienmēr bija iespējams efektīvi novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, jo galvenajiem atbalsta pīlāriem – skolai, vecākiem un pašvaldībai nepieciešams papildu atbalsts un resursi, lai ar šīm situācijām strādātu. Tā kā izvēle pamest skolu iet roku rokā ar sarežģītām attiecībām klasē, grūtiem finansiālajiem apstākļiem, nelabvēlīgu vidi ģimenē un citiem jūtīgiem jautājumiem, ne vienmēr pedagogi ir pietiekami sagatavoti, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu. Arī vecākiem nereti trūkst prasmju veidot dialogu ar savu bērnu, kam ir mācību vai uzvedības problēmas.

Priekšlaicīga mācību pamešana nelabvēlīgi ietekmē turpmāko dzīvi un nodarbinātību, palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku. Tādēļ projekta laikā paredzēts ieviest Latvijas vispārējā izglītībā un profesionālajā izglītībā sistēmisku atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku samazināšanai.

Projekts veicina ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu.

Tiks sniegts gan individuālais materiālais un konsultatīvais atbalsts izglītojamiem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku, gan sistēmiskais atbalsts riska grupas identificēšanai un uzskaitei, atbalstošas mācību vides izveidošanai, pedagogu profesionālajai pilnveidei un jauniešu iniciatīvu projektiem.

Mērķgrupa:
vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei
Projekta īstenošanas laiks: 03/2017 – 12/2022

PMP mazināšanai mērķi ir: sniegt ieteikumus mērķtiecīga konsultatīvā atbalsta ( turpmāk KA) nodrošināšanai, lai sekmētu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu( turpmāk- PMP) un tās risku novēršanu un analizēt, novērtēt un apkopot KA darba rezultātus

PMP mazināšanai uzdevumi ir:

  • atbilstoši izstrādātajam PMP risku novēršanas plānam izveidot KA plānu izglītojamajam un vienošanos ar izglītojamo, un īstenot šo plānu, ja nepieciešams sadarbojoties ar klases audzinātāju (vai citu mācību personālu, vai izglītības psihologu, vai sociālo pedagogu, vai izglītības iestādes vadību) un, ja iespējams un nepieciešams, arī ar vecākiem, ja izglītojamais ir nepilngadīgs;
  • lai novērtētu, analizētu un apkopotu KA darba rezultātus aizpildīt sava darba pašnovērtējuma lapu un izstrādāt apkopojumu par KA darba rezultātiem, un, ja nepieciešams un iespējams, saņemt atgriezenisko saiti no izglītojamā, no klases audzinātāja (vai cita mācību personāla vai izglītības psihologa vai sociālā pedagoga), no vecākiem, ja izglītojamais ir nepilngadīgs.

KA sniedzēju (pedagogu, klašu / grupu audzinātāju, izglītojamo atbalsta personāla) pienākumi ir:

  • izveidot KA plānu un vienošanos ar izglītojamo;
  • īstenot KA, fiksējot konsultācijas apmeklējumu lapā un izglītojamā individuālās uzvedības novērojuma lapā;
  • veikt KA darba rezultātu novērtējumu, analizēt to un apkopot rezultātus, ietverot pašnovērtējumu, un, ja iespējams, atgriezenisko saiti no izglītojamā, no pedagogiem / klases audzinātāja/izglītības psihologa sociālā pedagoga, ja iespējams – vecākiem, ja izglītojamais ir nepilngadīgs;
  • ievērot iegūtās informācijas par KA saņēmēju konfidencialitāti, t.sk. nodrošinot, ka protokoli un citi dokumenti, kas attiecas uz KA glabājas aizslēdzamā skapī.

KA sniedzēju tiesības ir:

  • izraudzīties atbilstošus KA darba paņēmienus, atbilstoši konsultatīvā darba posmam;
  • nepieciešamības gadījumā noteiktu jautājumu izskatīšanai pieaicināt mācību priekšmetu skolotājus/klašu audzinātājus/izglītības psihologu/sociālo pedagogu/izglītības iestāžu vadības pārstāvjus, un, ja iespējams vecākus;
  • nepieciešamības gadījumā sadarboties ar citām iestādēm (attīstības, izglītības un rehabilitācijas centriem) un citām valsts, pašvaldību un nevalstiskām organizācijām

PROJEKTS RĪGAS SANATORIJAS INTERNĀTPAMATSKOLA LIETUVĀ 2017.gada martā

Rīgas Sanatorijas internātpamatskola martā piedalījās Jonavas skolu bibliotekāru metodiskās apvienības (Lietuva) organizētā starptautiskā projektā „Baltu valstu literatūras nedēļa. Baltų šalių literatūros savaitė”, kuras mērķis bija vecināt lasīšanas prasmi, popularizēt kaimiņtautu – Latvijas, Lietuvas – literatūru, kultūru, starpkultūru sakarus, sadarbību.

Projekts tika īstenots Starptautiskās bērnu grāmatas dienas priekšvakarā, ko 2.aprīlī (Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienā) atzīmē jau kopš 1967. gada vairākās pasaules valstīs.

Visu projekta nedēļu 23 dalībskolas Lietuvā organizēja pasākumus veltītus Latvijai, tās literatūrai, kultūrai, bet 18 dalībskolas Latvijā iepazina Lietuvas kultūru, literatūru. Projekta organizatorus pārsteidza dalībnieku entuziasms un radošums. Skolās notika abu valstu grāmatu iepazīšana, viktorīnas, skolēni zīmēja ilustrācijas lasītām grāmatām, radīja dažādus radošos darbus, iestudējumus, filmas, reklāmas, mācījās dziesmas, spēles un dančus.

Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā no 20.marta līdz 31.martam 7.a, 8.b, 9.a, 9.b klases skolēni tika aicināti lasīt lietuviešu literatūru, lai pēc tam stāstītu cits citam par lasīto, dalītos viedokļiem, diskutētu, kā arī lasīto tekstu vizualizētu dažādās tehnikās. 7.b klases skolēni iepazina Ķ.Kasparaviča darbu „Zaķis Lielais Burkāns”. Skolas atpūtas telpā uz krāsainajiem sēžammaisiem visi vienojās lasīšanas vilcieniņā. Katram bija sava lasīšanas pietura, kas skolēniem bija interesanti un neierasti no ikdienas. Skolēni arī vizualizēja darbus, pierakstīja klāt komentārus. Lieldienu laikā tika nolemts, ka dzīvosim „zaļāk”, ēdīsim veselīgāk, jo zaķis Lielais Burkāns to taču paveica.

Paldies skolotājai Sintijai Behmanei par atsaucību, skolotājai Rasmai Tiršai par video un fotomirkļu iemūžināšanu, vizuālās mākslas skolotājai Ingai Vectirānei un skolas direktorei Anitai Stukānei par atbalstu! Paldies kolēģiem un skolas tehniskiem darbiniekiem par labiem vārdiem! Paldies Rīgas Centrālai bibliotēkai, īpaši Juglas, "Strazdu", Vidzemes filiālēm par iespēju lasīt lietuviešu rakstnieku grāmatas.

LIELUMLIELS paldies visiem 7.a, 7.b, 8.b, 9.a, 9.b klases skolēniem, kas atsaucās, iesaistījās, izrādīja interesi! Paldies klašu audzinātājām par atbalstu un atsaucību!

PROJEKTS RĪGAS SANATORIJAS INTERNĀTPAMATSKOLA LIETUVĀ 2016.gada decembris

Skolēnu rudens brīvlaikā Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas 5. – 8. klašu skolēni devās uz Lietuvu, lai projekta Nordplus Jauniešu izglītības programmas aktivitātes realizētu praktiskā darbībā.

No 24. līdz 28.oktobrim Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas 8 skolēni un skolotāja Ieva Križevica, kā arī no Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas 4 skolēni – Dita Maija Kalniņa-Rainska (6.a kl.), Valērija Vorza (6.a kl.), Mareks Harlāmovs (6.b kl.), Ralfs Ostrovskis (6.b kl.) – un skolotāja Indra Pietkeviča Nordplus Jauniešu izglītības programmas projekta „Baltu kultūras virtuve” ietvaros pabija Lietuvā Garļavas A.Mitkausa pamatskolā.

Projekta dalībnieki piecās dienās ne tikai apguva virtuves noslēpumus, bet guva priekšstatu par lietuviešu tradīcijām, kultūru, vēsturi, apmeklējot Šauļos Krusta kalnu un šokolādes fabriku „Rūta”, kur uzzināja ne tikai par kakao pupiņas vēsturi un tās ceļu līdz šokolādes fabrikai, bet bija arī iespēja piedalīties šokolādes gatavošanas meistarklasēs. Savukārt Kauņā, kas 20.gs sākumā bija Lietuvas „pagaidu galvaspilsēta”, tika apmeklēts Mairoņa lietuviešu literatūras muzejs, kas ierīkots 20.gs. lietuviešu romantisma dzejnieka un mācītāja Mairoņa (Jonas Mačiulis Maironis) greznajā mājā, kurā savulaik pulcējusies visa Lietuvas inteliģence. Baudot Kauņas vecpilsētu, tika apmeklētas arī Kauņas Valsts muzikālā teātra aizkulises – deju zāli, orķestra bedri, grimētavu, dekorāciju ražošanas cehu u.c. Kad Kauņa apskatīta krustu šķērsu, lietuvieši piedāvāja apskatīt Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, apmeklējot vecpilsētu, Ģedimina torni, bet pa ceļam uz Viļņu tika apskatīta Traķu pils ezera vidū un strausu fermu.

Projekts „Baltu kultūras virtuve” paredz, ka skolēni iepazīst ne tikai dalībvalstis dažādās mācību ekskursijās, bet piedalās integrētās mācību stundās. Jau pirmajā satikšanās dienā projekta dalībnieki pārbaudīja mājās darbus, t.i., piedalījās spēlē „Prāta vētra”, kur tika pārbaudītas zināšanas lietuviešu un latviešu tradicionālajos ēdienos, folklorā, mitoloģijā, galda kultūrā u.tml. Lai skolēni cits citu labāk iepazītu un atcerētos, lietuviešu skolotāja Ieva Valutkevičiene bija sagatavojusi dažādas draudzības („ledus laušanas”) un komandas veidošanas spēles.

Otrajā dienā, kad viens otru un cits citu labāk bija iepazinuši ne tikai esot kopā dažādās iepazīšanās spēlēs, bet arī dzīvojot un nakšņojot ģimenēs, bija nākamā mājas darba pārbaude – lietuviešu teikas iestudējums. Teiku skolēni iestudēja jauktās grupās, tāpēc darba valoda bija gan latviešu, gan lietuviešu, gan angļu valoda, pirms tam mājās pagatavojot lelles, dekorācijas izrādei, kā arī pašu skatuvi (paldies sk.Dainim Ļeļevam un zēniem, kas mājturības stundās uztaisīja skatuves rāmi, paldies Veronikai un viņas ģimenei par grezno skatuves priekškaru) un pārdomājot muzikālo noformējumu (liels paldies sk.Indrai Pietkevičai un viņas audzēkņiem par sacerēto dziesmu konkrētai teikai).

Skolēni projekta laikā parādīja, ka spēj sadarboties ne tikai uz skatuves, bet arī ļoti veiksmīgi māk sastrādāties virtuvē, kopīgi pagatavojot mājturības un tehnoloģijas nodarbībās veselīgus un krāsainus saldos ēdienus. Par ēdienu un tā nozīmi cilvēka dzīvē tika runāts arī angļu valodas stundā, kurā skolēni pat mēģināja angļu frazeoloģismus tulkot vai piemeklēt līdzīgus latviešu un lietuviešu valodā. Par dažādiem dārzeņiem un augļiem tika izdziedāts mūzikas stundā, kuras laikā projekta dalībnieki paguva arī pagatavot mūzikas instrumentus no virtuvē pieejamām lietām un ēdieniem. Savukārt vizuālās mākslas radošajās darbnīcās no pašu lietuviešu skolēnu dārzos izaudzētiem dārzeņiem un augļiem tika radīti mākslas darbi – portreti, kas vēlāk pārtaps fotogrāfijās un kas būs redzamas A.Mitkausa pamatskolas plašajās ēdnīcas telpās. Projektā „Baltu kultūras virtuve” līdzās mākslai un kultūrai bez sportiskām aktivitātēm neiztikt, tāpēc arī šoreiz latvieši un lietuvieši mērojās spēka vingrinājumos, izspēlēja draudzības spēles florbolā un „kvadrātā”, tāpat arī baudīja ūdens priekus, apmeklējot Viļņā Vichy ūdens atrakciju parku.

Paldies projekta koordinatorei Lietuvā Ieva Valutkevičienei par izcili organizētām, pārdomātām un piesātinātām piecām dienām projektā „Baltu kultūras virtuve”! Paldies lietuviešiem par sirsnīgo sagaidīšanu, par jauko un gādīgo uzņemšanu ģimenēs!

Paldies mammām, tētiem un citiem ģimenes locekļiem, kas atbalstīja un palīdzēja realizēt projektu Lietuvā!

Paldies ikvienam projekta dalībniekam, kas piedalījās un izpildīja visus mājas darbus!

Paldies Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas direktorei Ilzei Briņķei, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas direktorei Anitai Stukānei par atsaucību un atbalstu!

Paldies visiem pedagogiem par atbalstu, par iedrošināšanu! Paldies projekta atbalstītājiem: Nordplus Junior, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam, Garkalnes novada domei.

Projekta koordinatore un vadītāja Latvija – Ieva Križevica

PROJEKTS RĪGAS SANATORIJAS INTERNĀTPAMATSKOLA LIETUVĀ 2016.gada aprīlis

No 4. līdz 8. aprīlim tika realizēta Nordplus Jauniešu izglītības programmas projekta „Baltu kultūras virtuve” pirmais posms (2015-2016), kad satikās trīs skolas: Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola (Upesciems, Latvija), Rīgas Sanatorijas internātpamatskola (Rīga, Latvija), Garļavas A.Mitkausa pamatskola (Kauņa, Lietuva).

Virtuve ir vieta, kur pie galda sanāk ģimene, radi, draugi, iepazīstas ar jauniem cilvēkiem, kur tiek pavadīts pietiekami daudz laika sarunām, diskusijām, kur iepazīstas ar jaunām tradīcijām kultūrā, mītiem.

Baltiem – latviešiem un lietuviešiem – bagāta kultūra, tradīcijas, folklora. Projektā „Baltu kultūras virtuve”, ko paredzēts realizēt 2 gadu laikā no 2015. gada augusta līdz 2017. gada jūlijam, ir plānots, ka piedalās 5.-6.klašu 12 skolēni no Lietuvas, 12 skolēni no Latvijas un 1 pedagogs no katras skolas. Tomēr jau projekta pirmajā posmā, kas aprīļa sākumā notika Latvijā, visas piecas dienas aktivitātēs (sportā, radošās darbnīcās mākslā, mūzikā un pat ķīmijā), apmeklējot Latvijā vienu no pirmajiem un joprojām lielākajiem kazu audzēšanas un kazas piena produktu ražošanas uzņēmumiem SIA „Līcīši Ltd”, kas no 2005.gada ir arī bioloģiskā piena produktu pārstrādes uzņēmums Ozolnieku novadā, piedaloties mācību ekskursijās Jūgendstila muzejā Rīgā, Latvijas Nacionālās operas aizkulisēs u.c.

Skat.vairāk informācijas skolu mājas lapās: http://bmmp.lv/lidzparvalde/nordplus/ un http://www.rsis.lv/) bija iesaistīti 50 skolēni, bet atsevišķās aktivitātēs pat vairāk kā 200 skolēnu.

Projekta pirmā posmā visu trīs skolu 5. klašu skolēni kopā ar skolotājiem iepazina baltu tautu tradicionālo un mūsdienu virtuves kultūru, izpētot ēšanas paradumus gan senatnē, gan mūsdienās, veidojot savu ēdienkarti, kurā apkopoja, skolēnuprāt, kas ir mūsdienīgi ēdieni un kas ir tradicionāli ēdieni, ko šobrīd lietojam uzturā. Mūsdienīgi ēdieni, skolēnuprāt, ir humuss, kartupeļi frī, lazanja, vistas fileja ar šampinjoniem saldā krējuma mērcē, arī vistas sacepums Vidusjūras gaumē, burgeri (sviestmaizes pēc McDonald’s parauga), krāsnī ceptas bietes un karstmaizītes, arī saldie ēdieni, piemēram, biezpiena bumbiņas, mēlītes, riekstiņi, mafini. Savukārt par tradicionāliem ēdieniem skolēni uzskata: speķa pīrādziņus, sklandraušus, pelēkos zirņus ar ceptiem sīpoliem, skābeņu zupu, pupiņu zupu ar žāvētām ribiņām, arī maizes zupu.

Skolēnuprāt, par tradicionāliem ēdieniem jau kļuvusi medus kūka, rīsu sautējums ķirbī un šašliks. Visu trīs skolu 5.klases skolēniem vajadzēja iejusties šefpavāra lomā un izveidot savu vienas dienas ēdienkarti (brokastis, pusdienas, launags, vakariņas) tā, lai paši to var pagatavot saviem ciemiņiem. Skolēni brokastīs saviem viesiem piedāvāja ne tikai brokastu pārslas ar pienu vai jogurtu, kakao un tomātu maizi, bet mācēja pagatavot arī auzu pārslu putru, omleti (arī ceptu olu), pankūkas. Savukārt pusdienās latviešu skolēni pretēji lietuviešiem labprāt pagatavoja zupas, piemēram, brokoļu, skābeņu, frikadeļu, bet gan vieni, gan otri nesmādē pusdienās makaronus ar sieru un kādu salātu lapu, tāpat arī kartupeļus (ceptus, vārītus, stampātus) ar cīsiņiem vai karbonādēm, kāds mācēja pagatavot kuskusu, bet kāds vajadzības gadījumā labāk nopirkta veikalā pankūkas un mājās tās uzsildīja. Launagu ne visi skolēni atzīst par ēdienreizi, bet, ja vajadzētu, ciemiņš un pats nepaliktu nepaēduši, tiktu pasniegta, piemēram, mannā putra, piena zupa ar makaroniem, maizītes (gaļas, tomātu), omlete, dažādi dārzeņu vai augļu salāti un kokteiļi. Vakariņās, skolēnuprāt, līdzās makaroniem vai spageti un ceptiem kartupeļiem ar olu, labprāt pamielotos un citus pacienātu ar karstmaizītēm, biezpiena plācenīšiem, biezpienmaizītēm, banānu pankūciņām.

Latviešu un lietuviešu skolēnu meklētās un pašu veidotās ēdienu receptes, ēdienkartes ir vēl skatāmas Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas (11.04.-22.04.) izstādē „Mana ēdienkarte”, kas bija skatāma arī Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā (04.04.-08.04.), kā arī tās tika prezentētas pirmajā tikšanās reizē, kad iepazinās cits ar citu, prezentējot savu skolu, rādot pašu skolēnu sagatavotas prezentācijas, video, dziedot dziesmas.

Par veselīgu uzturu I.Križevica rosināja aktīvi diskutēt visu trīs skolu skolēnus jau 2015./2016.m.g. rudenī, kad lūdza aizpildīt tiešsaistē izveidotu aptauju „Veselīgs uzturs”. Aptaujā piedalījās 343 skolēni no visām trim projektā iesaistītajām skolām, no kuriem 201 – zēns, bet 142 – meitenes. Visaktīvāk aptauju aizpildīja lietuvieši – 42% no kopējā respondentu skaita, bet Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola – 30%, Rīgas Sanatorijas internātpamatskola – 30%. Skolēnuprāt, veselīgs uzturs 43% nozīmē ēst regulāri, piemēram, 3 reizes dienā un noteiktos laikos. 69% respondentu apgalvo, ka ikdienā lieto veselīgu uzturu. Aptaujas rezultāti rāda, ka visbiežāk uzturā lietotais dārzenis ir kartupelis, ko atzīmēja 75% skolēnu, savukārt 67% skolēnu uzturā lieto gurķus, bet 49% - tomātus. Visretāk savā uzturā skolēni lieto kolrābjus (4%), kāļus (5%), cukīni un kabačus (8%). Visbiežāk uzturā lietotie augļi: āboli (83%), banāni (63%), mandarīni (62%), apelsīni (55%), bumbieri (49%). Savukārt par visvairāk uzturā lietotām ogām tika atzītas zemenes (79%), avenes (62%), mellenes (57%), arbūzi (56%), vīnogas (55%), bet vismazāk uzturā tiek patērētas smiltsērkšķu ogas, pīlādžogas un aronijas, ko uztura lieto 10% no aptaujātajiem skolēniem. Augļus un dārzeņus uzturā vismaz četras reizes nedēļā lieto 46% skolēnu, bet 2% respondentu apgalvoja, ka nekad nelieto uzturā augļus un dārzeņus. Uz jautājumu, cik bieži skolēni uzturā lieto saldumus, čipsus, saldinātus gāzētos dzērienus, atbildēja, ka 1 reizi dienā un biežāk lieto 13%, četras reizes nedēļā – 39%, savukārt 1 reizi nedēļā saldinātos našķus lieto 43% aptaujāto skolēnu, tomēr 5% respondentu nekad nelietojot minētos kārumus. Vairāk par aptaujas rezultātiem tiks ziņots vasaras sākumā.

Paldies projekta finansiāliem atbalstītājiem: Nordplus Junior, Garkalnes novada domei, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam. Paldies Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas direktorei A.Stukānei, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas direktorei I.Briņķei, pedagogiem un audzinātājiem, skolēniem un viņu ģimenēm, tehniskiem darbiniekiem par veiksmīgi realizēto projekta „Baltu kultūras virtuve” pirmo posmu Latvijā.

Norplus projekta „Baltu kultūras virtuve” programmas autore, vadītāja, koordinatore – Ieva Križevica

EIROPAS PROJEKTS SOCIĀLI ATSTUMTO BĒRNU LABĀKAI IEKĻAUŠANAI SABIEDRĪBĀ

Latvijas Psihosomatikas, psihoterapijas un psihodinamiskās psihiatrijas centrs un Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras mācību spēki sadarbībā ar Rīgas sanatorijas internātpamatskolu un Adamovas sanatorijas internātpamatskolu ir uzsākuši unikālu projektu Latvijā, kura mērķis ir uzlabot sociāli atstumto jauniešu dzīves kvalitāti un veicināt viņu integrāciju izglītībā un sabiedrībā.

Projektu „Emocionālo, sociālo un praktisko iemaņu atbalsta programma izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem” finansiāli atbalsta Eiropas Savienība. Projekta saturiskā vadītāja ir Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja asociētā profesore dr.Gunta Ancāne.

Projekta ietvaros notiek trīs galvenās aktivitātes: psihoterapijas sesijas, teātra un koncertu apmeklējumi, kā arī praktisko iemaņu attīstības nometnes.

Bērni, kuri saņem atbalstu, ir bērni un jaunieši, kuri piedzīvojuši sociālu atstumtību: ar speciālām vajadzībām, nabadzīgie bērni un jaunieši, kuriem nepieciešams nostiprināt pašvērtību un pašcieņu, kā arī sociāli atstumtie bērni, kuri piedzīvojuši emocionālu atstumšanu ģimenē. Projekta ietvaros paredzēts sniegt atbalstu 267 šādiem bērniem un pusaudžiem Visvērienīgākā projekta aktivitāte ir emocionālā atbalsta sniegšana un terapija visiem Rīgas sanatorijas internātpamatskolas bērniem ar psihoterapijas sesiju palīdzību. šobrīd ir noslēdzies bērnu emocionālā stāvokļa izvērtēšanas posms „Jaunākie pētījumi medicīnā pierāda, ka cilvēka psihiskās un fiziskās veselības līmenis ir ļoti cieši saistīts ar bērnības gados iegūtajām emocionālajām traumām. Bērna laba emocionāla pašsajūta bērnībā nosaka labākus veselības rādītājus pieauguša cilvēka dzīvē. Vecāku psihopatoloģija korelē ar slimību radīšanu bērnam. Bērna emocionālās labsajūtas uzlabošanai ir nepārvērtējama nozīme gan bērna, gan visas sabiedrības dzīvē, jo veido veselāku nākotnes sabiedrību, kas nākotnē ļaus ietaupīt veselības aprūpes līdzekļus un padarīt valsti bagātāku ar gudriem un vērtīgiem sabiedrības locekļiem” secina asociētā profesore Gunta Ancāne.

Emocionālo un sociālo atbalstu bērni saņem arī ar kultūrizglītojošu pasākumu palīdzību. Bērni jau ir apmeklējuši vairākas teātra izrādes. „Bērni par izrādi ir sajūsmā! Bērnu emocionālā labsajūta un pozitīvā uzvedība pēc izrādes iedvesmoja bērnus un skolotājus,” stāsta Rīgas sanatorijas internātskolas mācību pārzine Silvija Spārniņa.

Savukārt, praktisko un sadzīves iemaņu atbalsts tiks sniegts radošajās emocionālā atbalsta nometnēs šī gada jūnijā Adamovas sanatorijas pamatskolas telpās.

Projekta gaitā ceļas bērnu un jauniešu pašapziņa, stabilizējas viņu garastāvoklis, palielinās motivācija mācīties, mazināsies depresija un hiperaktivitāte.

Projekta administratīvā vadītāja Sandra Daubure uzskata, ka: „Svarīgi, lai pozitīvās pārmaiņas bērnu emocionālajā attīstībā saglabājas arī pēc projekta beigām, lai viņi paši, viņu vecāki un pedagogi iegūst paliekošas iemaņas dzīvei. Mēs tam pievēršam lielu izmanību.”

Projekts norisinājās no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.maijam

Papildus informācija:
Sandra Daubure
Projekta administratīvā vadītāja
Tālr: +371 2 9121 843
e-mail: sandradaubure@yahoo.com

PROJEKTS RĪGAS SANATORIJAS INTERNĀTPAMATSKOLAS INFRASTRUKTŪRAS UN APRĪKOJUMA UZLABOŠANA

Realizējot šo projektu, tika sasniegta programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.3.3.1 apakšaktivitātes „Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana” mērķis – pilnveidota skolas materiāltehniskā bāze.

Visās klasēs un kabinetos ir stacionāri projektori un ekrāni. Visas klases un kabineti ir aprīkoti ar interneta pieslēgumu un datoriem. Dabaszinātņu mācību priekšmetos skola ieguva mācību līdzekļus, kas nodrošinās praktisko darbu norisi mācību stundās. Sporta zāle ir aprīkota ar sporta inventāru. Līdz ar skolas paplašināšanos, tika iepirktas mācību grāmatas paralēlklasēm no 1.-9.klasei.